Komandcentrs

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau precīzi deviņus mēnešus, un par spīti ukraiņu panākumiem, joprojām nekas neliecina, ka karš drīzumā varētu beigties. Dienām paliekot īsākām, bet laika apstākļiem - aukstākiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kurā pusē šoreiz karos "ģenerālis ziema"? Ja iepriekš februārī sasalušo zemi centās izmantot uzbrūkošā Krievija, vai tagad sals nāks par labu pretuzbrukumā ejošajiem Ukrainas aizstāvjiem? Kuras puses karavīri ir labāk apgādāti ar siltu apģērbu? Un vai zemas gaisa temperatūras var ietekmēt arī bruņojuma efektivitāti, beidzot dodot kādai no pusēm izteiktu pārsvaru? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Oktobra nogalē Krievijas Melnās jūras kara flote piedzīvoja kārtējo apkaunojošo izgāšanos - Ukrainas bezpilota "dronu" uzbrukumā cieta vismaz trīs okupētās Krimas pilsētas Sevastopoles ostā stāvoši karakuģi. Pēc tam Krievija paziņoja, ka izstājas no "labības darījuma", kas ļāva Ukrainai eksportēt ražu pa Melno jūru, bet jau dažas dienas vēlāk, nostāju atkal mainīja, un darījumā "iestājās". Kādēļ agresorvalsts ar teorētiski milzīgu pārsvaru Melnajā jūrā turpina zaudēt kuģus ukraiņu uzbrukumos? Vai tiešām Krievija no sava flagmaņa "Moskva" nogremdēšanas neko nav mācījusies? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu.

Kamēr civilizētās pasaules valstis arvien vairāk novēršas no Krievijas, Irāna tai nodrošina dronus, kurus tā izmanto Ukrainas iedzīvotāju terorizēšanai, nogalinot cilvēkus un izpostot kritiski svarīgo infrastruktūru. Tikmēr pašā Irānā plosās nemieri, kurus autoritārais režīms apspiež ar brutālām metodēm. Kā starptautiskā sabiedrība reaģēs uz Irānas atbalstu Krievijai un vai Irānā iespējams vietējais "Maidans" – par to raidījumā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Latvijas vēstnieku un pilnvaroto pārstāvi ANO Andreju Pildegoviču.

Sestdien pasaules uzmanības centrā kārtējo reizi nonāca Krima - sprādzienā cietis Vladimira Putina "lepnums" - superdārgais tilts, kas savieno Krimas pussalu ar Krieviju. Brutāla Krievijas atbildes reakcija nebija ilgi jāgaida - pār Ukrainas pilsētām nokrita vairāk nekā 80 agresora raķetes. Tas gan nav mainījis kara kopējo gaitu - Ukraina turpina gūt panākums cīņā ar okupantiem, kaut zemākā tempā nekā septembra sākumā. Tikmēr no Krievijas plūst šausmu stāsti par to, kādos apstākļos dzīvo "daļējās mobilizācijas" upuri. Par to, kādi pavērsieni vēl gaidāmi karā, Ansis Īvāns runā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteini un militārā bloga "Varabungas" autoru Mārtiņu Vērdiņu

Kopš straujā Ukrainas aizstāvju izrāviena septembra sākumā Harkivas apvidū, frontes līnija atkal šķietami stabilizējusies, kaut cerības joprojām ir uz ukraiņu panākumiem. Tikmēr Krievijā izsludināta daļēja mobolizācija un tās kontrolētajos Ukrainas reģionos notiek pseido-referendumi par pievienošanos Krievijai. Arvien aktuālāki kļūst arī sadzīviskie jautājumi - kā kara izpostītajās teritorijās pārlaist ziemu? Un ko Ukrainas valdība šobrīd cenšas panākt diplomātiskajā arēnā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas vēstnieku Ukrainā, Kijivā rezidējošo Ilgvaru Kļavu.

August nogalē sākās Ukrainas aizstāvju pretuzbrukums Krievijas okupantiem valsts dienvidu Hersonas apgabalā, tomēr pēc tam vairākas nedēļas no frontes bija maz ziņu par izmaiņām frontē. Līdz pēkšņi aizvadītajā nedēļas nogalē ukraiņi gluži vai neticamā ātrumā patrieca iebrucējus no pavisam cita valsts reģiona - Ziemeļaustrumos esošās Harkivas. Vai beidzot noticis ilgi gaidītais lūzuma punkts kara gaitā? Kā ukraiņiem izdevās pārsteigt okupantus nesagatavotus, un ko varam secināt par turpmāko? Par to Ansis Īvāns runā ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu

23. augustā apritēja seši mēneši, kopš Krievija sāka savu brutālo un neprovocēto iebrukumu Ukrainā. Kaut Ukraina noturējās pret sākotnējo iebrucēja pārspēku, okupēta joprojām ir liela daļa valsts un par karadarbības drīzu izbeigšanos nekas neliecina. Kādi pavērsieni gaidāmi vai cerami tuvākajā laikā un kā Latvija var palīdzēt Ukrainai aizstāvēties - par to Ansis Īvāns runā ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.Intervija ir angļu un ukraiņu valodās!

Kopš 24. februāra Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās nežēlīgi un asiņaini, tomēr spilgtu uzvaru un panākumu netrūkst arī Ukrainas aizstāvjiem - uzvara kaujā par Kijivu, Bilahorivkas "gaļasmašīna", "Moskva" nogremdēšana. Noslēdzot raidījuma "Komandcentrs" pirmo sezonu atskatāmies uz to, kā šie notikumi ietekmēja kara gaitu un vēršam skatu nākotnē. Ansis Īvāns studijā runā ar bloga "Vara bungas" autoru, Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu, kurš raidījumā vairākkārt piedalījās pašā kara sākumā.

Cik droši pēc vairāk nekā trim kara mēnešiem Ukrainā esam mēs Latvijā? Kā mūs ietekmēs turpmākā kara gaita un lielie ģeopolitskie notikumi? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar ģenerāli Raimondu Graubi, kurš militārās karjeras laikā vairāk nekā 10 gadus ieņēmis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatu.

Krievijas iebrukums Ukrainā ilgst jau vairāk nekā trīs mēnešus, taču viens pēc otra pasludinātie agresora mērķi tā arī nav īstenojušies. Par situāciju frontē un ieročiem, kurus Krievija liek lietā, lai tomēr gūtu panākumus, žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.